Partijas sāk dalīt amatus valdībā un Saeimas prezidijā

Lai arī oficiāli vēl nav zināms, vai nākamo valdību esošās valdības koalīcijas partijas veidos kopā ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) vai ar partiju "Jaunais laiks", visticamāk, koalīcijā tiks iekļauta TB/LNNK. Minētās partijas jau sākušas apspriest amatu sadalījumu valdībā un Saeimas prezidijā.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, Tautas partija (TP) varētu saglabāt kultūras, finanšu, veselības un aizsardzības ministru amatus, tiem virzot pašreizējos ministrus Helēnu Demakovu, Oskaru Spurdziņu, Gundaru Bērziņu un Ati Slakteri.

Saeimas kuluāros parādījusies informācija, ka ārlietu ministra amatam varētu tikt virzīts Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš, bet pašreizējais ārlietu ministrs Artis Pabriks varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāja biedru un viņa kandidatūra nākamgad varētu tikt izvirzīta Valsts prezidenta amatam.

Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienība iekšlietu ministra amatam varētu virzīt Ivaru Godmani, bet satiksmes ministra amatam - Aināru Šleseru. Neoficiāla informācija liecina, ka premjera amatam izvirzītajam Aigaram Kalvītim (TP) varētu būt iebildumi pret Šlesera kandidatūru, jo vēl pavasarī viņš Šleseram lika atkāpties no šī amata.

LPP/LC varētu palikt integrācijas lietu un bērnu un ģimenes lietu ministru amati, kuros varētu strādāt pašreizējie ministri Karina Pētersone un Ainārs Baštiks. LPP/LC, virzot amatos ministrus, kuri ievēlēti no LC, būtu iespēja Šleseram papildināt savas partijas veidoto frakciju Saeimā ar LPP deputātiem, kuri ir palikuši "aiz svītras". LPP, visticamāk, varētu arī saņemt Saeimas sekretāra amatu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), visticamāk, iegūs Saeimas priekšsēdētāja amatu, tam virzot Induli Emsi, ekonomikas ministra amatu, kuram plānots virzīt Vidzemes uzņēmēju Elmāru Švēdi. Tāpat arī zemkopības, vides, labklājības un izglītības ministri arī turpmāk varētu palikt šīs partijas pārziņā un amatus varētu saglabāt pašreizējie ministri.

Netiek noliegts, ka uz kādu ministra amatu varētu pretendēt, visticamāk, Saeimā neiekļuvusī Ingrīda Ūdre (ZZS).

Savukārt TB/LNNK valdībā varētu saņemt tieslietu ministra amatu, kuram partija jau pirms vēlēšanām izvirzīja advokātu Gaiti Bērziņu. Netiek izslēgts, ka uz šo amatu var pretendēt arī Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs.

Iespējams, TB/LNNK varētu saņemt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatu, kurš patlaban ir TP pārziņā. "Tēvzemieši" šim amatam varētu virzīt Dundagas pašvaldības vadītāju Gunāru Laicānu.

Zināms, ka Laicāns ir kļuvis par 9.Saeimas deputātu un, viņam kļūstot par ministru un noliekot mandātu, 9.Saeimā varētu iekļūt partijas priekšsēdētājs Jānis Straume. TB/LNNK varētu saņemt arī Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu.

Iespējams, ka Saeimas sekretāra biedra amats varētu tikt partijai "Saskaņas centrs" (SC), kura darbam prezidijā plāno izvirzīt deputātu Andreju Klementjevu.

Kā ziņots, TP, ZZS un LPP/LC vienojušās veidot nākamās valdības kodolu, premjera amatam virzot Kalvīti. Šonedēļ notiek sarunas ar partiju "Jaunais laiks" (JL) un TB/LNNK par iespēju strādāt kopā nākamajā valdībā.

Kā ziņots, TP, par kuru nobalsoja 19,49% vēlētāju, 9.Saeimā ieguvusi 23 deputātu vietas. ZZS, par kuru nobalsoja 16,69% vēlētāju, saņems 18 deputātu mandātus. Arī JL, par kuru nobalsoja 16,38% vēlētāju, saņems 18 deputātu mandātus.

SC, par kuru nobalsoja 14,42% vēlētāju, pienākas 17 deputātu vietas. LPP/LC, par kuru nobalsoja 8,59% vēlētāju, saņems desmit deputātu mandātus, TB/LNNK, kas saņēmusi 6,95% vēlētāju atbalstu, iegūs astoņas deputātu vietas, bet apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", par kuru nobalsoja 6,02% vēlētāju, - sešas deputātu vietas.